LĒNPRĀTĪGĀ

Filmas scenārijs ir paša režisora izlolots, kaut viņu tam iedvesmojis gan krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska stāsts, gan Gogoļa un Saltikova-Ščedrina darbi.
Sieviete dodas tālā ceļā uz cietumu, kur ieslodzīts viņas vīrs, lai noskaidrotu, kāpēc atsūtīts atpakaļ viņam nosūtītais sainītis… Tā sākas stāsts par cīņu ar neieņemamu cietoksni. Stoiskā varone, kuras sejā nekad neparādās smaids, neizkļūst no savas upura lomas, kaut visiem spēkiem cenšas panākt taisnīgumu. Režisora skatījumā šī ir metafora videi, kurā cilvēki paraduši būt cits pret citu cietsirdīgi. Varmācīgi visdažādākajos veidos. Liekulība, meli, dubultstandarti un noklusēšana kā ikdienišķie neliešu pavadoņi…