Es un Morgans

Viņa, trompete un Ņujorkā snieg.

“Helēna izcēla Lī Morganu no heroīna dūksts, bija viņa mūza un mīļotā, piederēja džeza aprindām kā talantīgā mūziķa stiprais balsts, bet kādā sniegotā 1972. gada februāra naktī viņas rūgtums par nodevību kļuva neapvaldāms – Ņujorkas klubā atskanēja šāviens. Neatliekamā palīdzība, iestigusi kupenās un putenī, atsteidzās par vēlu. Tā 33 gadu vecumā nomira viens no pagājušā gadsimta spilgtākajiem džeza trompetistiem.
Filmas autors, kas pirms 10 gadiem aizkustināja ar dokumentālo filmu par brīvā džeza mūziķi Albertu Eileru, nu izveidojis jaunu kino stāstu. Tajā iekļautas gan retas intervijas, gan laikabiedru atmiņas, gan neskaitāmas melnbaltās fotogrāfijas ar leģendāro radīšanas prieku…”