HOME
MADE
FILMAS NO BALTIJAS
Šīs filmas organiski iekļaujas laikmetīgajā pasaules kino un priecē arvien biežāk. Tās tiecas uzrunāt skatītāju pāri valsts un valodas robežām, tomēr apzinās un lepojas ar savu izcelsmi. Baltijas filma starptautiskajā kontekstā joprojām ir visus spēkus paģērošs sasniegums, tādēļ festivāls ataino kino kultūras un industrijas attīstību trīs kaimiņvalstu reģionā, piesakot arvien jaunus izaicinājumus un atklājot negaidītas spēka šķautnes.
Filma veidota no Rīgas kinostudijas spēlfilmu fragmentiem, kuros vienojošais elements ir vilciens. Tas ļauj nokļūt aizraujošā kino sapnī, kur var ne tikai satikt zudušo laiku, bet arī ļauties kinematogrāfa hipnotiskajai ietekmei. “Kino vēsturē vilcienam bijusi spēcīga loma. Vilcienam ir daudz interesantu īpašību – pārvietošanās, izmaiņas, iespēja padomāt. Vilciens nes sevī dinamiku, spēku, varbūt sapņa piepildījumu. Veidojas notikuma sajūta. Vilciens ir notikums. Kad cilvēki ir iesaistīti notikumā, paši pārkāpj pāri saviem ikdienas ierobežojumiem, “ stāsta režisors.
1941. gada 14. jūnija nakts Rīgā. Varas pārstāvji iebrūk Aleksandra un Melānijas namā, liek modināt dēlu un kāpt kravas mašīnā. Stacijā vīrieši tiek šķirti no ģimenēm. Aleksandrs atvadās ar novēlējumu: “Audzini dēlu!”. Deportētos ved uz Sibīriju lopu vagonos. Lai izpildītu vīra novēlējumu, Melānijai vispirms nākas izdzīvot, pēc tam – dzīvot. Jaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu un lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu stāstu, kurā ar varu tikām ierauti visi. Filma veidota pēc raksnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna “Veļupes krastā” motīviem.
Jāka Kilmi (Disko un atombumba, 2009) dzirkstošā komēdija aizsauc uz 1980. gadiem. Trīs igauņu puiši ir noguruši no PSRS pelēcības un ikdienas rutīnas, tāpēc ar piepūšamo laivu aizbēg uz Zviedriju. Viņi vēlas tik lielisku dzīvi brīvajā pasaulē, kādu redzējuši TV seriālos Miami Vice, Santa Barbara un citos. Zviedrijā viņus uzņem kā īstus varoņus, kas spējuši izlauzties cauri dzelzs priekškaram. Kad mediju uzmanība noplok, ašā trijotne atklāj, ka rietumnieki viņus uzlūko vien kā apnicīgus imigrantus. Lai sevi nodrošinātu, nāksies darīt ko šaušalīgu – strādāt! Puiši negrasās padoties, tāpēc izdomā neprātīgu plānu, kā tikt pie turības. Diemžēl viss sagriežas kājām gaisā!
Kādu provinces pilsētu Lietuvā plosa 2008. gada ekonomiskā krīze. Vitasu atlaiž no darba fabrikā. Sievas mudināts, viņš nekavējoties sāk meklēt jaunu darbu, bet veiksme kavējas. Vitasam neizdodas arī frizieres Marijas savaldzināšana. Viņš metas trešajā izaicinājumā – kopā ar savu labāko draugu Petrasu cenšas atrast puisi, kas youtube vietnē publicējis video, kurā apgalvo, ka savā pilsētā ir redzējis Jēzu Kristu. Te nu liktenis uzsmaida. Režisora iecere bija uzņemt savu debijas darbu par vīru, kas mācās rīkoties kā atbildīgs pieaugušais.
“Visam ir vajadzīgs fons, bet lai “”Es”” izskatītos iespaidīgi, ir vajadzīgs iespaidīgs fons. Ventas rumba der – izmērīts taču, ka platākais ūdenskritums Eiropā! Bet ko Es vēl varu darīt ar Rumbu? “Es jūtos tā, it kā man būtu īpaši ekskluzīvas tiesības uz šo vietu, jo es uzaugu, to “kadrējot” – biju pārāk sīka, lai redzētu Ventas rumbu pāri Kuldīgas tilta malām, tāpēc daudz laika pavadīju, galvu iebāzusi tilta margu apakšējos caurumos. Un jau kopš tā laika esmu pārliecināta – gandrīz nevienam nepietiek tikai ar skatīšanos uz Rumbu. Man, piemēram, bija vēlēšanās tur uzņemt filmu. Bet citiem arī ir visādas ar Rumbu saistītas vēlēšanās. Par to piepildījumu tad arī ir mana filma Rumba,” stāsta režisore Laila Pakalniņa.”
Psiholoģisks trilleris ar zinātniskās fantastikas elementiem. Ārsts Kaufmans uztic medmāsai Elzai aprūpēt ģeniālo un bagāto jauno zinātnieku Nikolā. Viņa iemīlas savā pacientā, kurš mākslīgā intelekta izstrādes procesā ir nonācis komā. Gaidāma ilgstoša atveseļošanās un nebūt ne viegls ceļš uz savstarpēju uzticēšanos. Elza cenšas izprast jaunā intelektuāļa noslēpumu, savukārt viņš tiecas izrauties no šī noslēpuma važām… Visu sarežģī zinātnieka izgudrojums – mākslīgais intelekts Anna, kas aktīvi iejaucas varoņu attiecībās, lai vīrietis piederētu tikai viņai.
Filmas scenārijs ir paša režisora izlolots, kaut viņu tam iedvesmojis gan krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska stāsts, gan Gogoļa un Saltikova-Ščedrina darbi. Sieviete dodas tālā ceļā uz cietumu, kur ieslodzīts viņas vīrs, lai noskaidrotu, kāpēc atsūtīts atpakaļ viņam nosūtītais sainītis… Tā sākas stāsts par cīņu ar neieņemamu cietoksni. Stoiskā varone, kuras sejā nekad neparādās smaids, neizkļūst no savas upura lomas, kaut visiem spēkiem cenšas panākt taisnīgumu. Režisora skatījumā šī ir metafora videi, kurā cilvēki paraduši būt cits pret citu cietsirdīgi. Varmācīgi visdažādākajos veidos. Liekulība, meli, dubultstandarti un noklusēšana kā ikdienišķie neliešu pavadoņi…
Drauga pierunāts, lietuviešu puisis Rokass dodas uz Ukrainu, lai nogādātu karadarbības zonā humanitāro palīdzību. Līdzi aizbrauc arī viņa draudzene Inga. Ceļš ieved drūmā, saltā postažā. Vienu no sastaptajām kara korespondentēm atveido franču dziedātāja, aktrise un foto modele Vanesa Paradī. Drīz situācija krasi saasinās, nākas paļauties vien uz saviem spēkiem. Šķērsojot Donbasa sniegotos plašumus, lai uzmeklētu pajumti un sabiedrotos, nākas iepazīt kara skarto cilvēku likteņus. Ceļotāji satuvinās, jo šajā pieredzē viņi sāk saprast dzīves un dzīvības vērtību…
Pārsteigums visai pasaulei – bijušās Dienvidslāvijas kulta grupa Laibach kļuva par pirmo ārzemju rokgrupu, kas koncertējusi nocietinātajā Ziemeļkorejā. To panāca filmas režisora, sena grupas fana un aktīva kultūras diplomāta neatlaidīgie centieni un šķietami utopiskās ambīcijas. Sastopoties ar stingru ideoloģiju un kultūru atšķirībām, Laibach mūziķiem vispirms ir jāizspraucas ar savām dziesmām caur cenzūras adatas aci, lai saņemtu atļauju tās izpildīt tādas auditorijas priekšā, kas vēl nekad nav dzirdējusi rokmūziku. Vienlaikus uz robežas starp divām Korejām tiek uzstādīti propagandas skaļruņi, kas ieskandina kara draudus. Un kalni atdzīvojas… skanot mūzikai!