RIGA IFF
SELECTION
FESTIVĀLA FESTIVĀLU PROGRAMMA
RIGA IFF kuratoru veidota izlase no izcilākā Eiropas un visas pasaules kino, lai apžilbinātu gan vietējo auditoriju, gan ārvalstu viesus. Filmas, kas jau ieguvušas vai ietver potenciālu iegūt prestižas žūriju balvas un ekspertu cildinājumu.
Tie nav tikai zīmējumi. Godalgotais režisors Dome Karukoski piedāvā 20. gadsimtā ietekmīgas un nozīmīgas geju kultūras personības dzīves un darba gaitu atainojumu. Touko Lāksonens, apbalvots virsnieks, atgriežas mājās pēc sirdi plosošas un varonīgas dzimtenes aizstāvēšanas Otrajā pasaules karā, taču miera laikos dzīve Somijā ir līdzvērtīgi mokoša. Pēckara Helsinkos notiek homofobiska vajāšana, un vīriešus viņa paziņu lokā pat piespiež precēt sievietes un radīt pēcnācējus. Tuoko patveras savā mākslā un zīmē no aizspriedumiem brīvus muskuļotus vīriešus homoerotiskās ainās. Viņa darbs, kas kļuvis slavens ar parakstu Tom of Finland, kļuva par vīriešu paaudzes emblēmu un uzjundīja geju revolūcijas liesmas.
Suns nav vainīgs. Klusais ārprāts jeb lustīga eksistenciāla postaža… melno komēdiju cienītājiem. Laimes (1998) un Palindromu (2004) autors Tods Solondzs atgriežas ar četriem stāstiem, kurus vieno cilvēcība, absurds, Amerika, ironija, neveiklība, mīla, nāve un… takšu šķirnes kucīte. “Daba par viņiem negādā. Mēs esam suņa vienīgie draugi… “ – kaut suns te kalpo tikai kā filtrs, caur kuru pētīt mirstīgumu un visa veida nožēlojamības banalitāti. Filmā skan Kloda Debisī sapņainā Mēness gaisma un Marka Šaimana Takša balāde.
“Drīkst, es tevi vienkārši apskaušu?” Režisoru Borisu Hļebņikovu savulaik dēvēja par Aki Kaurismeki radošā rokraksta mantinieku. Vai šis apgalvojums joprojām spēkā – vērtējiet paši. Oļegs (Aleksandrs Jacenko) ir jauns un apdāvināts mediķis, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Maza aldziņa, nekādu perspektīvu, toties šis darbs ir viņa aicinājums… Rūpes un dzīvību glābšana tiek svešiniekiem, bet sievai viņa spēka un uzmanības nepietiek. Pacietības mērs ir pilns – tiek ierosināta šķiršanās. Vienlaikus arī darbā pārmaiņas – jaunais priekšnieks pieprasa stingri ievērot reglamentu un netērēt vienam pacientam vairāk par 20 minūtēm. Galvenais, lai to laikā nenomirst. Ko iesākt?
“Es vēlos radīt filmas, kas izraisa pozitīvu iekšējo krīzi. Filmas, kas ļauj patiesi sastapties ar sevi pašu.” A. Hodorovskis Turpinājums Alehandro Hodorovska – ne vien kinorežisora, bet arī rakstnieka, dzejnieka, mūziķa, psihoterapeita un garīgā skolotāja – autobiogrāfiskajam stāstam, kas aizsākās filmā Realitātes deja (2013). Neraugoties uz tēva sašutumu, pagājušā gadsimta 40. gados Hodorovskis pamet mājas, lai īstenotu sapni kļūt par dzejnieku. Viņš iepazīstas ar māksliniekiem, kas reiz kļūs par literatūras dižgariem. Ieslīguši poētisku eksperimentu pasaulē, viņi visi dzīvo tā, kā tikai retais jelkad atļāvies dzīvot: jutekliski, autentiski, brīvi un traki. Sirreālā vizuālajā valodā pasniegta oda skaistuma un iekšējās patiesības meklējumiem.
Viņa, trompete un Ņujorkā snieg. “Helēna izcēla Lī Morganu no heroīna dūksts, bija viņa mūza un mīļotā, piederēja džeza aprindām kā talantīgā mūziķa stiprais balsts, bet kādā sniegotā 1972. gada februāra naktī viņas rūgtums par nodevību kļuva neapvaldāms – Ņujorkas klubā atskanēja šāviens. Neatliekamā palīdzība, iestigusi kupenās un putenī, atsteidzās par vēlu. Tā 33 gadu vecumā nomira viens no pagājušā gadsimta spilgtākajiem džeza trompetistiem. Filmas autors, kas pirms 10 gadiem aizkustināja ar dokumentālo filmu par brīvā džeza mūziķi Albertu Eileru, nu izveidojis jaunu kino stāstu. Tajā iekļautas gan retas intervijas, gan laikabiedru atmiņas, gan neskaitāmas melnbaltās fotogrāfijas ar leģendāro radīšanas prieku…”
Viena režisora dzīves trilleris. “Ismaels ir kino režisors. Viņa sieva Karlota pirms divdesmit gadiem iesēdusies vilcienā Parīze–Liona un mīklaini pazudusi. Izmisīgie meklējumi nav nesuši nekādu skaidrību, tikai nostiprinājuši nekliedējamas skumjas. Nu viņam ir jauna mīļotā, viņš gatavojas uzņemt filmu par kādu noslēpumainu diplomātu-spiegu (aktieris un režisors Luijs Garels no slavenās franču kino personību dzimtas). Kad darbs jau pusē, piepeši Karlota atgriežas… Daudzslāņains stāsts kā tīša daudzu stāstu lausku mozaīka, kurā mulsinoši mijas komēdija, mistika un traģēdija ar nevilšām atsaucēm uz iepriekšējām Deplešēna filmām un pat Hičkoka Vertigo. Lai nenomaldītos, līdz galam palīdzēs nokļūt skaņu celiņš. ”
Daudz vairāk nekā kostīmdrāma. Viens no pagājušā gada interesantākajiem britu kino notikumiem. Filma tapusi pēc Nikolaja Ļeskova noveles Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, pārnesot darbību no Krievijas uz 19. gadsimta Anglijas muižu, kur kaislību un vājprāta tumšās straumes sedz stindzinoša etiķetes virskārta. Oldroida lēdija Makbeta ir spēcīgs, skaists un ziņkārīgs dzīvnieks, kuru vada dziņas un apbrīnojami spēcīgi pamatinstinkti. Filma talantīgi pakļauj, vienu mirkli liekot izjust empātiju pret nepieredzējušo meiteni, par kuru ciniski ņirgājas viņas vīrs, bet jau drīz – būt lieciniekiem slepkavībai, ko varone iesāk emociju uzplūdā, bet pabeidz ar vēsu prātu…
Manifestu manifests. Veltījums mākslinieku manifestu skaistumam. Kāda ir mākslinieka loma sabiedrībā? Vai mākslinieku manifestu vēstures aplūkojums ļautu pietuvoties atbildei? Ja nu šie manifesti ir tikai jaunu, sevi un savu balsi meklējošu cilvēku demostratīvi izaicinošs, iekšējo nedrošību slāpējošs kliedziens? Ja nu tomēr tie ir sava laika seismogrāfi? Līdz pat pagājušā gadsimta pēdējai trešdaļai lielākā daļa manifestu autoru bija vīrieši. Manifesti kā testosterona šaltis. Tieši tādēļ filmas režisors nolēma, ka to atdzimšanas mirkļi monologā jāuztic sievietei. Keitai Blānšetai. Viņa pārsteidz ar 13 krasi atšķirīgiem tēliem 13 vinjetēs, kas ataino izteiksmīgāko mākslas virzienu manifestus, pārvēršot tos mūsdienīgā aicinājumā uz rīcību.
Mēs atrodamies vienā sapnī. Starp komēdiju un melodrāmu balansējošs mīlas stāsts Budapeštas lopkautuvē. Šādā romantikai neparastā vietā divi klusi un nopietni darba kolēģi palēnām atklāj dvēseļu radniecību. Izrādās, ka naktīs viņi redz vienādus sapņus… Un tieši reālistiskajos sapņos abu saikne ir visstiprākā un intīmākā. Nekādas ezotērikas – filma par bailēm un jūtu apvaldīšanu, kad būtu jāatklājas citam cilvēkam. Nomoda laikā saskarsmē ir ļoti svarīgas robežas, paškontrole un liekulība… Tikai sapņos iespējams pilnībā no tā atbrīvoties. Tieši sapņi piedāvā vispilnvērtīgako, plašāko un patiesāko dzīves telpu.
Kas cilvēkus mudina nogalināt? Ulriham Zeidlam allaž atrodas, ko ietriept sejā skatītājiem, lai tie nelolotu pārāk lielas ilūzijas par cēlo, krietno un skaisto cilvēka iedabā. Šoreiz runa par iecienīto trofeju tūrismu. Pat cilvēks ar visai mēreniem ienākumiem var atļauties medības Āfrikā. Daudz tādu no Rietumvalstīm, Krievijas un Ķīnas jau ieviesuši kā paradumu reizi vai pat vairākas reizes gadā celt pašapziņu, šaujot uz savvaļas dzīvniekiem un fotografējoties pie to līķiem. Režisors vēlējies parādīt, cik nožēlojami šis medības tiek rīkotas un kāds ir mednieku emocionālais stāvoklis, kad ļauta vaļa kaislei nogalināt…
Šķiet, ka Cveiga sašķeltās identitātes krāšņums ir radīts kino. Pasaule ir agonijā. Eiropā valda Hitlers, un Eiropas inteliģence bēg uz Ameriku. Austrijas rakstnieks Stefans Cveigs ir slavas virsotnē, bet arī viņš ir spiests doties svešumā. Viņš aizbrauc uz Ameriku, viesojas Ņujorkā, pēc tam Buenosairesā, Riodežaneiro, un beigu beigās ar savu jauno sievu apmetas Petropolē, Brazīlijā. No režīma cietušo literātu visur uzņem ar godu, ar cerībām uz viņu raugās citi disidenti, savukārt jaunais ģimenes mājoklis ir īsts paradīzes dārzs. Tomēr ebreju intelektuāli nomāc domas par dzimto Eiropu, kas deg Otrā pasaules kara ugunīs. Vai jaunais pasaules pilsonis un pacifists iegūs dvēseles mieru?
Astoņdesmitie. Vasara. Itālija. Baseini. Intelektuāļi. “Es sev pajautāju, vai vēlos radīt kaut ko, kas būtu saruna starp stāstu, varoņiem un šo kino mediju, vai arī, lai kā varoņi, tā arī stāsts vienkārši plūstu. Tad es sev teicu: “Pakāpies atpakaļ! Vienkārši notici šiem cilvēkiem un šai videi.” Un izvēlējos veidot filmu bezrūpīgākajā un vienkāršākajā veidā, kādā spēju. Tā droši vien ir filma, kuru es vislielākajā mērā esmu veidojis ar mieru sirdī, ļoti tiešā veidā pielietojot savu moto – dzīvot ar īstenu joie de vivre sajūtu,” režisors Luka Gvadanjīno žurnālam Variety raksturo filmu, ko veidojis pēc Andrē Asimana romāna motīviem. Tā stāsta par neparasti dziļām jūtām, par pieaugšanu, par romantiku un romantismu, par aizspriedumiem un gluži pretēji – par brīvību no tiem.
Joahims Trīrs atgriežas RIGA IFF! Un Norvēģijā. Pēc režisora spožā ASV projekta SKAĻĀK PAR SPRĀDZIENIEM – filmas, kura 2015. gadā tika iekļauta RIGA IFF programmā NORDIC HIGHLIGHTS – nu seko intriģējošs trilleris – mīlasstāsts, kurā Trīrs atradis vietu arī mistikai. Eili Harbo filmā atveido norvēģu studenti, kura nule pārcēlusies uz dzīvi galvaspilsētā – Oslo. Meitene iemīlas, un sevī atklāj neizskaidrojamas, pārdabiskas spējas. Vienu no lomām filmā atveido arī Ņujorkā dzīvojošā norvēģu mūziķe un modele Kaija Vilkinsa. PROD. Tomass Robsahms / Motlys, Eurimages, Film i Väst, Le Pacte, Snowglobe Films KAM. Jākobs Īre MŪZIKA Ūla Fletums LOMĀS Eili Harbo, Ellena Dorita Petersena, Henriks Rafelsens TIES.TUR. Memento Films International IZPL. (LV) Rīgas Starptautiskais kino festivāls