IN KINO VERITAS
RETROSPEKTĪVA & IZPĒTE:
B-FILMA. ŽANRS. MĪTS.
Šogad festivāla retrospektīvas un izpētes programma pievērsīsies ekstravagantās “B-filmas” tēmai, tiecoties izzināt šīs kategorijas robežas, mītus un spilgtākos paraugus. “B-filma” joprojām kalpo kā savu ideju un spēju izmēģinājumu teritorija režisoriem, savukārt tās klasika būtiski iespaido mūsdienu kino.
SONORA BROKA
“Pienācis brīdis, kad B kino iestiepj savus taustekļus IN KINO VERITAS. Tā raksturu vislabāk ataino filmu plakāti – ekspresīvi, koši, dažkārt šokējoši. B kino jēdziena izpratne laika gaitā attīstījusies no mazbudžeta kino līdz tādam, ko raksturo diezgan precīza sižetiskā, kinematogrāfiskā un estētiskā palete. No jūras iznākoši nezvēri, tomāti-slepkavas, dažnedažādi agresīvi noskaņoti insekti līdztekus kovbojiem un atriebīgām liktenīgajām skaistulēm tā sauktajās exploitation jeb sekspluatācijas filmās. B kino kalpojis kā iedvesmas avots Mārtinam Skorsēzem un Kventinam Tarantīno. Tas noteikti iedvesmos arī RIGA IFF skatītāju!”
AIKS KARAPETJANS
“Pirmo reizi Rīgā uz lielajiem ekrāniem būs iespēja redzēt Borisu Karlovu un Bēlu Lūgošī Holivudas klasiskajā horrorā, jāpaņu melnbalto B kategorijas jakudza drāmu, kas piešķīra svaigu elpu gangsterfilmu žanram, pirmo latviešu šausmeni, franču poētisko trilleri un kulta režisora Džona Votersa amerikāņu pop-avangardu. Katra no šīm filmām ne tikai ieņem svarīgu vietu pasaules kino vēsturē, bet arī atgādina visiem kino veidotājiem – esiet drosmīgi un nebaidieties no savām kļūdām, jo tās mēdz kļūt par daļu no stila!”
Neapzinātās seksuālās vēlmes ir visciešāk saistītas ar baiļu sajūtu… Mākslinieks Alberts ir izvēlējies skaisto Vitu kā modeli Jaunavas Marijas portretam. Jau pēc pirmajiem pozēšanas seansiem jaunajai sievietei sāk rādīties dīvaini sapņi, kuros viņu vajā šausminošs zirneklis. Neapzinātās seksuālās tieksmes raisa bailes un bezpalīdzības sajūtu, līdz patiesas mīlestības gaisma kliedē mistiskos tīklus. Latvijas vēsturē pirmā un pagaidām vienīgā erotiskā šausmu filma, kas uzņemta pēc Vladimira Kaijaka stāsta motīviem. Šī ir vienīgā kino mākslinieka Vasīlija Masa (Limuzīns Jāņu nakts krāsā, 1981 / Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili, 1987 / Cilvēka dienas, 1989) režisētā filma, kā arī aktrises Aurēlijas Anužītes (Vecās pagastmājas mistērija, 2000) debijas darbs.
Jaunlaulāto pāris devies medusmēnesī uz Ungāriju. Pateicoties vilcienā Budapešta – Višegrada sastaptam vīram, viņi nonāk tumši poētiskā, šermuļus uzdzenošā pilī, kur izrādās, ka ceļabiedram ar nama saimnieku ir veci rēķini kārtojami… Dzīve un nāve ir vairs tikai spēle tiem, kuru dvēseles nogalinājusi Eiropas pašsagrāve. Šeit pirmo reizi vienā kino darbā tiekas divas leģendāras agrīno šausmu filmu zvaigznes – Bēla Lugoši (Drakula, 1931) un Boriss Karlovs (Frankenšteins, 1931). Režisors Edgars Georgs Ulmers, mākslinieks un klasiskās mūzikas cienītājs, radījis vizuāli elegantu, sātaniska sadisma cauraustu briesmu stāstu, iedvesmojoties no Edgara Alana Po un okultista Alistera Kroulija.
Lēdijas Divainas (komisks transvestīts, sliktas gaumes kino ikona) aktieru trupa rīko publiskus bezmaksas priekšnesumus ar nosaukumu Perversiju kavalkāde, kas tiek pieteikti kā neķītrumā vispārākie un patiesākie šovi pasaulē. Fināls allaž viens – skatītājus aplaupa, bet aktieri notinas. Pats skandalozais režisors (Rozā flamingo, 1972) atzīst, ka šajā groteskajā stāstā par nodevību, atriebību, novirzēm, izvirtību, vardarbību un asinskāri aizgājis mazliet par tālu. Tolaik viņš izsmēja hipiju vērtības, tāpat kā pašlaik politkorektuma normas. Tikai skatītāja paša ziņā – riebumā novērsties, apbrīnot neparasto kino vai saskatīt šai filmā pravietisku vēsti par maniaku vairošanos pasaulē.
Plastikas ķirurgs Žensjē dara visu, kas viņa spēkos, lai mīļotā meita atgūtu paša izraisītā autoavārijā sakropļotās sejas agrāko izskatu. Ādas pārstādīšanas operācijām nepieciešami upuri… Vizuāli skaists un stindzinoši bezkaislīgs atgādinājums, ka nežēlība un zvēriskums ir cilvēka dabā – tajā nav nekā ārkārtēja, ja vien pārņēmis izmisums. Šīs poētiskās šausmu filmas, kurā skan Morisa Žāra mūzika, pirmie skatītāji Parīzē krituši gar zemi kā mušas. Filma, kas citēta un interpretēta daudzos kino darbos. Tieši no tās Billijs Aidols pasmēlās ideju dziesmai Eyes Without Face. Savukārt filmas režisora dzīves dižākais veikums ir Francijas sinematēkas dibināšana kopā ar leģendāro Anrī Langluā.
Režisors vēlējās, lai melnbaltā japāņu jakudza filma būtu tik izklaidējoša, cik vien iespējams, un tā nu sirreālajā virumā rodami šādi elementi: pasūtījuma slepkavas, erotiska pievilcība, maskulīna sāncensība, vārošu rīsu smaržas aromāta fetišs, taurenītis nebrīdī, apsēstība ar nāvi… Filma strauji ieguva kulta statusu, kaut gan studija Nikkatsu netālredzīgi bija uzskatījusi, ka šis nu ir pēdējais piliens to filmu jūrā, no kurām ne jēgas, ne naudas, tāpēc nepakļāvīgais režisors tika atlaists. Sudzuki uzdrošinājās tiesāties, par ko iekļuva Japānas kino kompāniju melnajā sarakstā uz daudziem gadiem.