NORDIC HIGHLIGHTS
KULTŪRTILTS STARP BALTIJAS UN ZIEMEĻVALSTĪM
Programma veidota sadarbībā ar Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Somijas vēstniecībām, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Šī īpašā kino panorāma atklāj Ziemeļvalstu rokrakstu filmu veidošanā, stāstu stāstīšanā, mākslā un mūzikā. Dažiem no mums tas šķiet eksotisks, citiem – ļoti tuvs un pazīstams, bet šajā rokrakstā tapušais allaž skar kaut ko ļoti cilvēcisku ikkatrā no mums. Ziemeļi nudien ir daudz tuvāk, nekā varētu šķist.
Nav smagākas nastas dzīvē par to, ja nav ko nest. Vēsai, nosvērtai un visām mūsdienīgas efektivitātes prasībām atbilstošai Norvēģijas zinātniecei sava sirgstošā tēva vietā jāierodas Parīzē uz semināru… Un sākas stāsts par viņas attiecībām ar kilograma, mīlestības, nožēlas un zaudējuma etaloniem. Cik gan sver cilvēka dzīve? Režisors Bents Hamers nekad nav uzņēmis nevienu komēdiju, kaut tieši tā mēdz uztvert viņa darbus. Šajā filmā viņš saskatījis iespēju attīstīt poētisko humoru, ko caurauda Virtuves stāsti (2003).
Lai gan vientulības nomāktais, nīgrais un melanholiskais Ūve sen vairs nav iedzīvotāju kooperatīva priekšsēdis, viņam joprojām rūp, vai viss notiek un tiek darīts kā pieklājas. Tā paiet iekšēji sagumušā vīra dienas – uzmanot apkaimi un apciemojot mirušās sievas kapu. Taču kādā rītā sāktais ķīviņš ar jaunajiem kaimiņiem izvēršas negaidīti sirsnīgās attiecībās…Pats režisors Hanness Holms skaidro, ka viņa radošais uzdevums ir bijis izzagt no pasaulslavenā Frēdrika Bakmana romāna stāstu un padarīt to par filmu. Izdevies godam.
Skaista mīlestība no pirmā acu skatiena. Viņa ilgojas tikt prom no tēva mājām, viņš – atbrīvoties no mazvērtības sajūtas. Pēc daudziem gadiem abi nejauši satiekas opernamā… Dzīve kā rāms, smeldzīgs plūdums, kurā gluži nemanāmi krājas drupas. Aktrises un režisores Pernillas Augustes radošais mūžs savulaik cieši savijies ar lielajām kino personībām Ingmaru Bergmanu un Billi Augustu. Viņa izdzīvojusi lomas gan Čehova Trīs māsās, gan Šekspīra Hamletā, gan Ibsena Leļļu namā, gan… pat Zvaigžņu karu sāgā, tāpēc labi izprot Jalmāra Sēderberga 1912. gada romāna varoņus. Kaislību drāmā tiekas uzlecošā zvaigzne Kārina Franca Šērlofa un šovasar mūžībā aizgājušais Mīkaels Nīkvists.
Talantīgā, godalgotā scenārista Eskila Vogta (Joahima Trīra drāma Skaļāk par sprādzieniem, 2015) spožā debija pilnmetrāžas filmas režijā. Viņš cer, ka skatītājiem atklās daudz par to, kas mīt cilvēkā… Jo visiem ir dīvainas, kaunpilnas, iztēles bagātas domas, tikai parasti jau ar tām nedalās… Rakstniece Ingrīda (Ellena Dorita Petersena) ir nesen zaudējusi redzi. Viņa dzīvo savas mājas noslēgtībā kopā ar vīru, pārdomām un atmiņām, bet drīz gūst virsroku viņas dziļākās bailes un apspiestās fantāzijas… Vairs nerūp, kas pastāv īstenībā, ja vien tas iespējams iztēlē. Kino darba vizuālā valoda sajūdz sapņus un realitāti, pārvēršoties neizdzēšamā pieredzē.
Personisks stāsts, kas balstīts režisora atmiņās par uzaugšanu mazā zvejnieku ciematā. Divi pusaugu zēni piedzīvo vētrainu vasaru. Stāsts par draudzību, sevis pieņemšanu, spēku un ģimenes vērtību. Islandes ciemats ir kontrastu sastapšanās vieta, kur vasarās saule spīd bez atelpas, bet ziemās teju nemaz neuzaust. Vieta, kur tas pats, ko mīli un kas dāvā brīvību, arī savažo. Vieta, kur bērni iepazīst dzīvniekus un atklāj, ka daba un cilvēki var būt vienlaikus apbrīnojami skaisti un neiedomājami nežēlīgi.
Austrumu sāmu leģendas, mīti un liktenis. Pagājušā gadsimta 30. gados šveiciešu rakstnieks Roberts Krotets, uzklausot slimības laikā neparastos sapņos redzētā aicinājumam, devās uz Lapzemi. Viņš iemantoja tur mītošo sāmu uzticību un uz mūžu sadraudzējās ar Kaisu – tautas stāstnieci, pareģi un dziesminieci. Līdz pat 70. gadiem viņš kopā ar spāņu fotogrāfu Enriki Mendesu veica audio ierakstus un uzņēma kino materiālu, kas nesen pēc ilgiem meklējumiem nonāca režisores Katjas Gaurilovas – Kaisas mazmazmeitas – rokās. Tā varēja rasties un radās šī poētiskā filma par zemi, kur saplūst sapņojums un īstenība, un par ļaudīm, kam Otrais pasaules karš atņēma vēsturiskās mājas un dzīvesveidu…
2013. gada pavasarī tuvs šīs filmas režisores draugs nokrita no kāpņu posma un guva smagu traumu. Vīrs, kura dzīvi pilnībā pārvērta liktenīgais kritiens, ir Pers Kirkebijs – pasaulslavenais dāņu gleznotājs, dzejnieks, skulptors, grafiķis un režisors. Viņam nu ir ierobežota kustību spēja, viņš vairs neatpazīst krāsas, sejas un pat savus darbus. Filma ieved skatītāju mākslinieka refleksijās un pasaulē, kur valda vienlaikus dziļa melanholija un apbrīnojams skaistums, notiek neatlaidīgi centieni atgūt darbaspējas un pilnasinīgi dzīvojamu dzīvi. Stāsts par ilūzijām, dižu personību un esības jēgu.
Parīzē notiek starptautiski nozīmīgākās ikgadējās ielu deju sacensības – Juste Debout. 2010. gadā tajās pirmo reizi pasaules čempionu titulu hip-hop dejā ieguva sievietes – Marta Nabvire un Nikija Tsaposa. Tobrīd režisore Tūra Mortensa jau uzņēma šo piecus gadus tapušo vizuāli un saturiski niansēto filmu par identitāti un iekšējo ceļojumu. Abas Zviedrijā dzīvojošās meitenes ir dzimušas Āfrikā – vienu jau agrā bērnībā adoptējusi zviedru ģimene, otra pārcēlusies no Ugandas uz Eiropu tikai 14 gadu vecumā. Deja viņām ir vienlaikus terapija, iedvesmas avots, spēka apjauta, pašizpausme un vēlmju piepildījums.
Režisores debijas filma ir ārkārtīgi neparasts un pārsteidzošs stāsts – skaudrs piedzīvojums. Tik nopietns kā jebkura atskatīšanās bērnībā, kur rodami zaudējumi, neveiksmes un haoss, tomēr smieklīgs un aizkustinoši atbruņojošs. Kā izlīgt ar sāpīgo dzīvē? Kas ir mūsu vecāki kā cilvēki? Kā viņi padarījuši mūs par tiem cilvēkiem, kas esam? Kinematogrāfisks vēstījums par iejūtību laikos, kad tā ir gauži nepieciešama. Performanču mākslinieks Mikaēls Rihards ar ekspresīvi spilgto ārieni un viņa nemitīgi smēķējošā, sevi par čigānieti dēvējošā māmulīte dodas ceļojumā uz vietām, kas saistās ar viņu pagātni. Ikviens no sastaptajiem cilvēkiem dāvā mātei un dēlam kaut ko no tā, kā viņiem līdz šim trūcis…
Dienvidu sāmu joikas un asinis. Kas notiek, ja sarauj visas saites ar savu kultūru? Vai tiešām iespējams kļūt par kādu citu? 1930. gados Elli Marju ievietoja internātskolā, kur sāmiem tika ierādīta viņu vieta sabiedrībā, bērnus pētīja Valsts Rasu bioloģijas institūta zinātnieki un sarunāšanās dzimtajā valodā bija sodāma. Nu viņa jau kā sirmgalve, kas sevi dēvē par Kristīni, viesojas Lapzemē, svešādo tautiešu lokā… Filma ir režisores mīlestības apliecinājums aizgājušajiem un palikušajiem, ielūkošanās Zviedrijas vēstures tumšajās lappusēs. Iesaka
Pirms dažiem gadiem režisors teica, ka vēlētos uzņemt filmu par skumjām cilvēka acīs. Nu tā ir klāt – bēgļu triloģijas otrā daļa (pirmā – traģikomēdija Havra, 2011). Kad varas iestādes sīrietim Hāledam (Šervans Hadži)nepiešķir bēgļa statusu un sūta atpakaļ uz Alepo drupām, viņš nolemj palikt Helsinkos nelegāli. Puisis sastopas gan ar rasisma izpausmēm, gan ar necerētu labestību. Soms Vikstrēms (Sakari Kuosmanens – aktieris un mūziķis, jūtas kā trešais brālis Kaurismeki, atveidojis lomas A. Kaurismeki filmās Vīrs bez pagātnes (2002), Skrejošie mākoņi (1996), Ļeņingradas kovboji dodas uz Ameriku (1989) u.c.) atrod viņu sava restorāna La Chope Dorée iekšpagalmā. Uz kādu brīdi liktenis šķiet vēlīgs…
Programmas NORDIC HIGHLIGHTS atklāšanas filma – šoreiz no Zviedrijas! Vara, vīrišķība un mīti. Harijs Šains, Zviedrijas Filmu institūta dibinātājs, bija viena no ietekmīgākajām kultūras un plašsaziņas līdzekļu personībām pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu Zviedrijā. Šis ir dokumentāls stāsts par kara bēgli, kura tuvāko draugu lokā bija Ingmārs Bergmans un Ūlofs Palme. Stāsts, kas atsedz vienlaikus dižus panākumus un dziļu traģēdiju. Pārmaiņu un slavas alkām bija nepieciešami upuri, bet vairs nebija ko zaudēt, jo viņš jau bija zaudējis visu – ģimeni un ticību līdzcilvēkiem… Filmā intervēto vidū ir režisors Rojs Andersons, leģendārās aktrises Harieta Andersone un Līva Ulmane, Ingmāra Bergmana dēls Dāvids, Ūlofa Palmes dēls Mortens un daudzi citi. Pirms filmas seansa – Zviedrijas vēstniecība Rīgā aicina uz zviedrisku brūkleņu punšu un kraukšķmaizītēm un iepazīšanos ar filmas veidotājām. Arī pēc filmas paredzēta neliela jautājumu un atbilžu sesija.