KIDS
WEEKEND

LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI

Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!

Tuvojoties pubertātei, viņas apjauš ķermeņa un prāta atšķirības.

Gruzija Film ir viena no senākajām kinostudijām. Nu tā izskatās kā spoku valstība.

Sociāla satīra animētā kolāžā ar atsauci uz populāro amerikāņu stāstu Oza zemes burvis. Kā piepildās amerikāņu sapnis…

“Drīkst, es tevi vienkārši apskaušu?” Režisoru Borisu Hļebņikovu savulaik dēvēja par Aki Kaurismeki radošā rokraksta mantinieku. Vai šis apgalvojums joprojām spēkā – vērtējiet paši. Oļegs (Aleksandrs Jacenko) ir jauns un apdāvināts mediķis, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Maza aldziņa, nekādu perspektīvu, toties šis darbs ir viņa aicinājums… Rūpes un dzīvību glābšana tiek svešiniekiem, bet sievai viņa spēka un uzmanības nepietiek. Pacietības mērs ir pilns – tiek ierosināta šķiršanās. Vienlaikus arī darbā pārmaiņas – jaunais priekšnieks pieprasa stingri ievērot reglamentu un netērēt vienam pacientam vairāk par 20 minūtēm. Galvenais, lai to laikā nenomirst. Ko iesākt?

Talantīgā, godalgotā scenārista Eskila Vogta (Joahima Trīra drāma Skaļāk par sprādzieniem, 2015) spožā debija pilnmetrāžas filmas režijā. Viņš cer, ka skatītājiem atklās daudz par to, kas mīt cilvēkā… Jo visiem ir dīvainas, kaunpilnas, iztēles bagātas domas, tikai parasti jau ar tām nedalās… Rakstniece Ingrīda (Ellena Dorita Petersena) ir nesen zaudējusi redzi. Viņa dzīvo savas mājas noslēgtībā kopā ar vīru, pārdomām un atmiņām, bet drīz gūst virsroku viņas dziļākās bailes un apspiestās fantāzijas… Vairs nerūp, kas pastāv īstenībā, ja vien tas iespējams iztēlē. Kino darba vizuālā valoda sajūdz sapņus un realitāti, pārvēršoties neizdzēšamā pieredzē.

Jāka Kilmi (Disko un atombumba, 2009) dzirkstošā komēdija aizsauc uz 1980. gadiem. Trīs igauņu puiši ir noguruši no PSRS pelēcības un ikdienas rutīnas, tāpēc ar piepūšamo laivu aizbēg uz Zviedriju. Viņi vēlas tik lielisku dzīvi brīvajā pasaulē, kādu redzējuši TV seriālos Miami Vice, Santa Barbara un citos. Zviedrijā viņus uzņem kā īstus varoņus, kas spējuši izlauzties cauri dzelzs priekškaram. Kad mediju uzmanība noplok, ašā trijotne atklāj, ka rietumnieki viņus uzlūko vien kā apnicīgus imigrantus. Lai sevi nodrošinātu, nāksies darīt ko šaušalīgu – strādāt! Puiši negrasās padoties, tāpēc izdomā neprātīgu plānu, kā tikt pie turības. Diemžēl viss sagriežas kājām gaisā!

Pārsteigums visai pasaulei – bijušās Dienvidslāvijas kulta grupa Laibach kļuva par pirmo ārzemju rokgrupu, kas koncertējusi nocietinātajā Ziemeļkorejā. To panāca filmas režisora, sena grupas fana un aktīva kultūras diplomāta neatlaidīgie centieni un šķietami utopiskās ambīcijas. Sastopoties ar stingru ideoloģiju un kultūru atšķirībām, Laibach mūziķiem vispirms ir jāizspraucas ar savām dziesmām caur cenzūras adatas aci, lai saņemtu atļauju tās izpildīt tādas auditorijas priekšā, kas vēl nekad nav dzirdējusi rokmūziku. Vienlaikus uz robežas starp divām Korejām tiek uzstādīti propagandas skaļruņi, kas ieskandina kara draudus. Un kalni atdzīvojas… skanot mūzikai!

Īss stāsts par māti, viņas dēlu un abu attiecībām. Kurš ir pieaudzis? Ko īsti nozīmē būt pieaugušam?

Ungāru izcelsmes Slovākijas režisora debijas filma pilnmetrāžā stāsta par migrantu, slovāku vīru Agostonu, kas darba meklējumos nonācis Latvijā. Tik vien tiek, kā jūras sāļums un vēja brāzmas aiz apkakles. Šis ceļojums kļūst par viņa cīņu ar nepiepildīto dzīvi. Cits aiz cita rindojas absurdi notikumi, iepazīšanās un tikšanās ar seniem draugiem. Tomēr varonis nezaudē cerību nopelnīt, lai īstenotu savu sapni atklātā jūrā noķert lielo zivi. Viļņi veļas pār krasta smiltīm un lēnītēm atplūst…

Plastikas ķirurgs Žensjē dara visu, kas viņa spēkos, lai mīļotā meita atgūtu paša izraisītā autoavārijā sakropļotās sejas agrāko izskatu. Ādas pārstādīšanas operācijām nepieciešami upuri… Vizuāli skaists un stindzinoši bezkaislīgs atgādinājums, ka nežēlība un zvēriskums ir cilvēka dabā – tajā nav nekā ārkārtēja, ja vien pārņēmis izmisums. Šīs poētiskās šausmu filmas, kurā skan Morisa Žāra mūzika, pirmie skatītāji Parīzē krituši gar zemi kā mušas. Filma, kas citēta un interpretēta daudzos kino darbos. Tieši no tās Billijs Aidols pasmēlās ideju dziesmai Eyes Without Face. Savukārt filmas režisora dzīves dižākais veikums ir Francijas sinematēkas dibināšana kopā ar leģendāro Anrī Langluā.

Īsi aplūkota viena diena jauno mākslinieču dzīvē. Viņas ieradušās no dažādām valstīm, lai dzīvotu un mācītos Vīnes Daiļo mākslu akadēmijā. Dokumentālas epizodes mijas ar ainām, kas imitē ikdienību, un katra no tām sākas ar Sabīnes Špilreinas – pirmās sievietes-psihoanalītiķes – citātu. Kas notiek ar dzīvi, kad nekas nenotiek? Un kāda ir jauno mākslinieku (kaut vairs ne jaunu cilvēku) motivācija nodarboties ar mākslu? Darbs turpina tēmu “Intervija” (2013), kurā autors uzdod šo jautājumu pats sev.

Septiņi no astoņkāja taustekļiem vēlas cept persiku kūku, viens – šokolādes. Kurš uzvarēs?

Gardais, zaķēna mammas ceptais cepumiņš ir īsts palaidnis un apmuļķo visus, pat viltīgo lapsu.