KIDS
WEEKEND
LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI
Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!
Tuvojoties pubertātei, viņas apjauš ķermeņa un prāta atšķirības.
Vācijas fotogrāfe un režisore Lenija Kastella 1945 gadā runā par savām atmiņām.
Daudz vairāk nekā kostīmdrāma. Viens no pagājušā gada interesantākajiem britu kino notikumiem. Filma tapusi pēc Nikolaja Ļeskova noveles Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, pārnesot darbību no Krievijas uz 19. gadsimta Anglijas muižu, kur kaislību un vājprāta tumšās straumes sedz stindzinoša etiķetes virskārta. Oldroida lēdija Makbeta ir spēcīgs, skaists un ziņkārīgs dzīvnieks, kuru vada dziņas un apbrīnojami spēcīgi pamatinstinkti. Filma talantīgi pakļauj, vienu mirkli liekot izjust empātiju pret nepieredzējušo meiteni, par kuru ciniski ņirgājas viņas vīrs, bet jau drīz – būt lieciniekiem slepkavībai, ko varone iesāk emociju uzplūdā, bet pabeidz ar vēsu prātu…
Impresionistisks sirmgalves portrets. 1930. gadu Zviedrija, piespiedu darba nometne Sibīrijā un veco ļaužu pansionāts mūsdienu Austrumukrainā. Šīs filmas ietvarā pārvarēts attālums, kas jau sen šķir galveno varoni Lidu, viņas dēlu Arvīdu un māsu Mariju. Kinodarbs par laika ritējumu, kara nesto postu un kopienu, kurā vēl pārvalda senu un strauji izzūdošu zviedru valodas dialektu. Stāstījums par mīlestību pret ģimeni, kas dzīvo vien atmiņās. Režisori emocionāli piesaistījis Lidas liktenis, attiecības un poētiskums, ar kādu viņa stāsta par savu dzīvi, iepretī drūmajai videi, tās vēsturei un pašreizējai politiskajai situācijai.
60 gadus vecā Pia. Viņai nav konkrētas diagnozes, nav neviena tuva cilvēka, kas par viņu parūpētos, izņemot 84 gadus veco māti, nav reālistiskas izpratnes par sevi un apkārtējo pasauli. Viņai ir garīgās attīstības traucējumi, kvēlas ilgas pēc mīļotā, bailes par savu nākotni un zoss Lola, ko maigi lolot. Pia mēdz doties ilgās pastaigās, bet viņas māti pa to laiku māc bailes un vientulība. Lēni, lēni dienas nāk un iet… Jaunzēlandē dzimušā režisora radīts stāsts, kas balstīts patiesos likteņos, notikumos un iesaistīto savstarpējās attiecībās. Pia un viņas māte atveido pašas sevi. Filmas veidotāji šo darbu nodēvējuši par cilvēka dzīves adaptāciju.
Pasaka pieaugušajiem. Mitoloģijā, kas saistās ar nārām, tās bieži vien ir ļaunas, plēsīgas un mežonīgas. Šajā filmā-mītā-mūziklā nāra ir rijīga, tomēr jūtīga būtne, kas, cenšoties pielāgoties cilvēku pasaulei, pazaudē savu identitāti. Disneja interpretācijas nav ņemtas vērā – gliemežvāku krūšturīšus viņas nevalkā, toties labprāt uzkostu cilvēku sirdis. Polija, pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi. Divas nāras izkāpj krastā un kļūst par dziedātājām naktsklubā. Viena no māsām iemīlas cilvēkā. Tas ir smags pārbaudījums abu attiecībām, jo mīlestība un izdzīvošana ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni…
Pārsteigums visai pasaulei – bijušās Dienvidslāvijas kulta grupa Laibach kļuva par pirmo ārzemju rokgrupu, kas koncertējusi nocietinātajā Ziemeļkorejā. To panāca filmas režisora, sena grupas fana un aktīva kultūras diplomāta neatlaidīgie centieni un šķietami utopiskās ambīcijas. Sastopoties ar stingru ideoloģiju un kultūru atšķirībām, Laibach mūziķiem vispirms ir jāizspraucas ar savām dziesmām caur cenzūras adatas aci, lai saņemtu atļauju tās izpildīt tādas auditorijas priekšā, kas vēl nekad nav dzirdējusi rokmūziku. Vienlaikus uz robežas starp divām Korejām tiek uzstādīti propagandas skaļruņi, kas ieskandina kara draudus. Un kalni atdzīvojas… skanot mūzikai!
Ļoti personisks, reizē skumjš un smieklīgs stāsts par režisora māti – savulaik slaveno kinoaktrisi Ņinu Antonovu. Par simts lomām – lielām un mazām. Par nonākšanu vīra-kinorežisora paēnā. Par ģimeni, kurā dzīve un kino nav nošķirami jēdzieni. Par to, kā tās locekļiem bieži jukusi izdoma ar realitāti. Par atkarību un atgūtu brīvību… Par likteņa pavērsienu… Par jaunām lomām un cerībām…
Komponists Oļegs Karavaičuks dodas savā pēdējā pastaigā pa vasarnīcu ciematu Komarovu, kas atrodas Pēterburgas pievārtē. Te mitinājušies un atdusas zudušā laikmeta inteliģences pārstāvji, te viņš aizvadījis visu savu dzīvi un radījis lielāko daļu no mūzikas. Ekscentriskā un ģeniālā komponista-vientuļnieka pēdējais sacerējums ir “Komarovas valsis”, kas šajā filmā tiek atskaņots pirmo reizi. Šīs ir mākslinieka atvadas, viņa vēstījums un atgādinājums par mūžīgajām vērtībām – mīlestību pret neskarto dabu un cilvēku.
