KIDS
WEEKEND
LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI
Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!
Ardievas ļeņinekļiem. Ironisks stāsts par atbrīvošanos no PSRS rēgiem Ukrainā.
Lidosta ir vieta, kur tiek pārbaudītas robežas, drošība un iecietība.
Vācijas fotogrāfe un režisore Lenija Kastella 1945 gadā runā par savām atmiņām.
Daudz vairāk nekā kostīmdrāma. Viens no pagājušā gada interesantākajiem britu kino notikumiem. Filma tapusi pēc Nikolaja Ļeskova noveles Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, pārnesot darbību no Krievijas uz 19. gadsimta Anglijas muižu, kur kaislību un vājprāta tumšās straumes sedz stindzinoša etiķetes virskārta. Oldroida lēdija Makbeta ir spēcīgs, skaists un ziņkārīgs dzīvnieks, kuru vada dziņas un apbrīnojami spēcīgi pamatinstinkti. Filma talantīgi pakļauj, vienu mirkli liekot izjust empātiju pret nepieredzējušo meiteni, par kuru ciniski ņirgājas viņas vīrs, bet jau drīz – būt lieciniekiem slepkavībai, ko varone iesāk emociju uzplūdā, bet pabeidz ar vēsu prātu…
Impresionistisks sirmgalves portrets. 1930. gadu Zviedrija, piespiedu darba nometne Sibīrijā un veco ļaužu pansionāts mūsdienu Austrumukrainā. Šīs filmas ietvarā pārvarēts attālums, kas jau sen šķir galveno varoni Lidu, viņas dēlu Arvīdu un māsu Mariju. Kinodarbs par laika ritējumu, kara nesto postu un kopienu, kurā vēl pārvalda senu un strauji izzūdošu zviedru valodas dialektu. Stāstījums par mīlestību pret ģimeni, kas dzīvo vien atmiņās. Režisori emocionāli piesaistījis Lidas liktenis, attiecības un poētiskums, ar kādu viņa stāsta par savu dzīvi, iepretī drūmajai videi, tās vēsturei un pašreizējai politiskajai situācijai.
Filmas scenārijs ir paša režisora izlolots, kaut viņu tam iedvesmojis gan krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska stāsts, gan Gogoļa un Saltikova-Ščedrina darbi. Sieviete dodas tālā ceļā uz cietumu, kur ieslodzīts viņas vīrs, lai noskaidrotu, kāpēc atsūtīts atpakaļ viņam nosūtītais sainītis… Tā sākas stāsts par cīņu ar neieņemamu cietoksni. Stoiskā varone, kuras sejā nekad neparādās smaids, neizkļūst no savas upura lomas, kaut visiem spēkiem cenšas panākt taisnīgumu. Režisora skatījumā šī ir metafora videi, kurā cilvēki paraduši būt cits pret citu cietsirdīgi. Varmācīgi visdažādākajos veidos. Liekulība, meli, dubultstandarti un noklusēšana kā ikdienišķie neliešu pavadoņi…
Festivāla pirmajā dienā uz lielā ekrāna pirmo reizi pieredzēsim ilgus gadus tapušu dokumentālu projektu, kura centrā – latviešu arhitekts Austris Mailītis un ķīniešu kalnrūpnieks Cjuaņcji Džu. Process – ambiciozs objekts Ķīnas “centrā” – svētā Songšanas kalna pakajē. Kultūras atšķiras, pieņēmumi un konvencijas ir jāpārvērtē, personiskās ambīcijas ir kā monētas divas puses. Ķīnietis, kurš vēlas atklāt Rietumus, latvietis, kurā mīt milzīga cieņa pret Austrumu filozofiju, un lidojoši Šaoliņas mūki pasaules pirmajā būvē, kas paredzēta, iespējams, centrālajai cilvēciskajai ambīcijai – levitēt.
