KIDS
WEEKEND
LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI
Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!
Ar vienu aci viņa raud Pučīni, ar otru aci mani rāj…
Sievietes cīņā pret Islāma valsti, cīņā par brīvību.
Ķermeņa pārvērtības un dzimuma identitātes dekonstrukcija grūtniecības laikā. Filmform, © Maja Borg – Man, 2016.
Kopš viņa vairs nav, sāpes un dusmas sāk pagaist.
Manifestu manifests. Veltījums mākslinieku manifestu skaistumam. Kāda ir mākslinieka loma sabiedrībā? Vai mākslinieku manifestu vēstures aplūkojums ļautu pietuvoties atbildei? Ja nu šie manifesti ir tikai jaunu, sevi un savu balsi meklējošu cilvēku demostratīvi izaicinošs, iekšējo nedrošību slāpējošs kliedziens? Ja nu tomēr tie ir sava laika seismogrāfi? Līdz pat pagājušā gadsimta pēdējai trešdaļai lielākā daļa manifestu autoru bija vīrieši. Manifesti kā testosterona šaltis. Tieši tādēļ filmas režisors nolēma, ka to atdzimšanas mirkļi monologā jāuztic sievietei. Keitai Blānšetai. Viņa pārsteidz ar 13 krasi atšķirīgiem tēliem 13 vinjetēs, kas ataino izteiksmīgāko mākslas virzienu manifestus, pārvēršot tos mūsdienīgā aicinājumā uz rīcību.
Lai gan vientulības nomāktais, nīgrais un melanholiskais Ūve sen vairs nav iedzīvotāju kooperatīva priekšsēdis, viņam joprojām rūp, vai viss notiek un tiek darīts kā pieklājas. Tā paiet iekšēji sagumušā vīra dienas – uzmanot apkaimi un apciemojot mirušās sievas kapu. Taču kādā rītā sāktais ķīviņš ar jaunajiem kaimiņiem izvēršas negaidīti sirsnīgās attiecībās…Pats režisors Hanness Holms skaidro, ka viņa radošais uzdevums ir bijis izzagt no pasaulslavenā Frēdrika Bakmana romāna stāstu un padarīt to par filmu. Izdevies godam.
2013. gada pavasarī tuvs šīs filmas režisores draugs nokrita no kāpņu posma un guva smagu traumu. Vīrs, kura dzīvi pilnībā pārvērta liktenīgais kritiens, ir Pers Kirkebijs – pasaulslavenais dāņu gleznotājs, dzejnieks, skulptors, grafiķis un režisors. Viņam nu ir ierobežota kustību spēja, viņš vairs neatpazīst krāsas, sejas un pat savus darbus. Filma ieved skatītāju mākslinieka refleksijās un pasaulē, kur valda vienlaikus dziļa melanholija un apbrīnojams skaistums, notiek neatlaidīgi centieni atgūt darbaspējas un pilnasinīgi dzīvojamu dzīvi. Stāsts par ilūzijām, dižu personību un esības jēgu.
Parīzē notiek starptautiski nozīmīgākās ikgadējās ielu deju sacensības – Juste Debout. 2010. gadā tajās pirmo reizi pasaules čempionu titulu hip-hop dejā ieguva sievietes – Marta Nabvire un Nikija Tsaposa. Tobrīd režisore Tūra Mortensa jau uzņēma šo piecus gadus tapušo vizuāli un saturiski niansēto filmu par identitāti un iekšējo ceļojumu. Abas Zviedrijā dzīvojošās meitenes ir dzimušas Āfrikā – vienu jau agrā bērnībā adoptējusi zviedru ģimene, otra pārcēlusies no Ugandas uz Eiropu tikai 14 gadu vecumā. Deja viņām ir vienlaikus terapija, iedvesmas avots, spēka apjauta, pašizpausme un vēlmju piepildījums.
Režisores debijas filma ir ārkārtīgi neparasts un pārsteidzošs stāsts – skaudrs piedzīvojums. Tik nopietns kā jebkura atskatīšanās bērnībā, kur rodami zaudējumi, neveiksmes un haoss, tomēr smieklīgs un aizkustinoši atbruņojošs. Kā izlīgt ar sāpīgo dzīvē? Kas ir mūsu vecāki kā cilvēki? Kā viņi padarījuši mūs par tiem cilvēkiem, kas esam? Kinematogrāfisks vēstījums par iejūtību laikos, kad tā ir gauži nepieciešama. Performanču mākslinieks Mikaēls Rihards ar ekspresīvi spilgto ārieni un viņa nemitīgi smēķējošā, sevi par čigānieti dēvējošā māmulīte dodas ceļojumā uz vietām, kas saistās ar viņu pagātni. Ikviens no sastaptajiem cilvēkiem dāvā mātei un dēlam kaut ko no tā, kā viņiem līdz šim trūcis…
Lēdijas Divainas (komisks transvestīts, sliktas gaumes kino ikona) aktieru trupa rīko publiskus bezmaksas priekšnesumus ar nosaukumu Perversiju kavalkāde, kas tiek pieteikti kā neķītrumā vispārākie un patiesākie šovi pasaulē. Fināls allaž viens – skatītājus aplaupa, bet aktieri notinas. Pats skandalozais režisors (Rozā flamingo, 1972) atzīst, ka šajā groteskajā stāstā par nodevību, atriebību, novirzēm, izvirtību, vardarbību un asinskāri aizgājis mazliet par tālu. Tolaik viņš izsmēja hipiju vērtības, tāpat kā pašlaik politkorektuma normas. Tikai skatītāja paša ziņā – riebumā novērsties, apbrīnot neparasto kino vai saskatīt šai filmā pravietisku vēsti par maniaku vairošanos pasaulē.
Krievijā valdošās varas opozicionāra Borisa Ņemcova dzīve un liktenis bija cieši savīti ar jaunās Krievijas likteņgaitām, tāpēc šis stāsts par viņu nav biogrāfija, bet gan lielvalsts pēdējo 25 gadu vēsture. Filmu veido unikāli arhīva materiāli, kā arī savulaik un pašlaik sabiedriski un politiski ievērojamu cilvēku atmiņu stāstījumi. Viņu vidū – Tatjana Jumaševa, prezidenta Borisa Jeļcina meita, Sergejs Jastržembskis, bijušais Jeļcina preses sekretārs, uzņēmējs Mihails Frīdmans, politiķis Grigorijs Javļinskis, Aleksejs Navaļnijs, Iļja Jašins un daudzi citi.
