KIDS
WEEKEND
LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI
Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!
Ar vienu aci viņa raud Pučīni, ar otru aci mani rāj…
Sievietes cīņā pret Islāma valsti, cīņā par brīvību.
Ceļojums uz pilsētu Mozambikā, lai atrastu draudzeni Naftu un uzņemtu filmu…
Garlaicīgi darbi un eksistenciālas raizes. Apokalipse skan kā atbrīvošanās.
Kopš viņa vairs nav, sāpes un dusmas sāk pagaist.
Nakts kādā Ķīnas pilsētā. Māte meklē savu pazudušo meitu.
Manifestu manifests. Veltījums mākslinieku manifestu skaistumam. Kāda ir mākslinieka loma sabiedrībā? Vai mākslinieku manifestu vēstures aplūkojums ļautu pietuvoties atbildei? Ja nu šie manifesti ir tikai jaunu, sevi un savu balsi meklējošu cilvēku demostratīvi izaicinošs, iekšējo nedrošību slāpējošs kliedziens? Ja nu tomēr tie ir sava laika seismogrāfi? Līdz pat pagājušā gadsimta pēdējai trešdaļai lielākā daļa manifestu autoru bija vīrieši. Manifesti kā testosterona šaltis. Tieši tādēļ filmas režisors nolēma, ka to atdzimšanas mirkļi monologā jāuztic sievietei. Keitai Blānšetai. Viņa pārsteidz ar 13 krasi atšķirīgiem tēliem 13 vinjetēs, kas ataino izteiksmīgāko mākslas virzienu manifestus, pārvēršot tos mūsdienīgā aicinājumā uz rīcību.
Futūristiskajā mīlas stāstā aplūkots narcisisma fenomens bohēmiskajās aprindās – divi savrupi mākslinieki rada pasauli, kurā viss var tikt konstruēts un kontrolēts. Viss, izņemot viņu pašu jūtas. Autsaideri modernā metropolē. Abi galvenie varoņi veido eksotisku un māksliniecisku subkultūru. Vai tā ir patiesa mīlestība? Iespējams, vien jūsma par paša atspulgu otrā. Kinodarba tapšanu iedvesmojusi divu Varšavas mākslinieku kopdzīve. Vojceks Bonkovskis ir viena no Polijas harismātiskākajām radošajām personībām, savukārt Zuzanna Bartošeka zīmē, raksta dzeju un neārstē autoimūnās saslimšanas, lai saglabātu savu neparasto izskatu. Filmā ietverta laikmetīgā mūzika, dzeja un māksla.
60 gadus vecā Pia. Viņai nav konkrētas diagnozes, nav neviena tuva cilvēka, kas par viņu parūpētos, izņemot 84 gadus veco māti, nav reālistiskas izpratnes par sevi un apkārtējo pasauli. Viņai ir garīgās attīstības traucējumi, kvēlas ilgas pēc mīļotā, bailes par savu nākotni un zoss Lola, ko maigi lolot. Pia mēdz doties ilgās pastaigās, bet viņas māti pa to laiku māc bailes un vientulība. Lēni, lēni dienas nāk un iet… Jaunzēlandē dzimušā režisora radīts stāsts, kas balstīts patiesos likteņos, notikumos un iesaistīto savstarpējās attiecībās. Pia un viņas māte atveido pašas sevi. Filmas veidotāji šo darbu nodēvējuši par cilvēka dzīves adaptāciju.
Parīzē notiek starptautiski nozīmīgākās ikgadējās ielu deju sacensības – Juste Debout. 2010. gadā tajās pirmo reizi pasaules čempionu titulu hip-hop dejā ieguva sievietes – Marta Nabvire un Nikija Tsaposa. Tobrīd režisore Tūra Mortensa jau uzņēma šo piecus gadus tapušo vizuāli un saturiski niansēto filmu par identitāti un iekšējo ceļojumu. Abas Zviedrijā dzīvojošās meitenes ir dzimušas Āfrikā – vienu jau agrā bērnībā adoptējusi zviedru ģimene, otra pārcēlusies no Ugandas uz Eiropu tikai 14 gadu vecumā. Deja viņām ir vienlaikus terapija, iedvesmas avots, spēka apjauta, pašizpausme un vēlmju piepildījums.
Režisores debijas filma ir ārkārtīgi neparasts un pārsteidzošs stāsts – skaudrs piedzīvojums. Tik nopietns kā jebkura atskatīšanās bērnībā, kur rodami zaudējumi, neveiksmes un haoss, tomēr smieklīgs un aizkustinoši atbruņojošs. Kā izlīgt ar sāpīgo dzīvē? Kas ir mūsu vecāki kā cilvēki? Kā viņi padarījuši mūs par tiem cilvēkiem, kas esam? Kinematogrāfisks vēstījums par iejūtību laikos, kad tā ir gauži nepieciešama. Performanču mākslinieks Mikaēls Rihards ar ekspresīvi spilgto ārieni un viņa nemitīgi smēķējošā, sevi par čigānieti dēvējošā māmulīte dodas ceļojumā uz vietām, kas saistās ar viņu pagātni. Ikviens no sastaptajiem cilvēkiem dāvā mātei un dēlam kaut ko no tā, kā viņiem līdz šim trūcis…
1941. gada 14. jūnija nakts Rīgā. Varas pārstāvji iebrūk Aleksandra un Melānijas namā, liek modināt dēlu un kāpt kravas mašīnā. Stacijā vīrieši tiek šķirti no ģimenēm. Aleksandrs atvadās ar novēlējumu: “Audzini dēlu!”. Deportētos ved uz Sibīriju lopu vagonos. Lai izpildītu vīra novēlējumu, Melānijai vispirms nākas izdzīvot, pēc tam – dzīvot. Jaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu un lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu stāstu, kurā ar varu tikām ierauti visi. Filma veidota pēc raksnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna “Veļupes krastā” motīviem.
Jaunlaulāto pāris devies medusmēnesī uz Ungāriju. Pateicoties vilcienā Budapešta – Višegrada sastaptam vīram, viņi nonāk tumši poētiskā, šermuļus uzdzenošā pilī, kur izrādās, ka ceļabiedram ar nama saimnieku ir veci rēķini kārtojami… Dzīve un nāve ir vairs tikai spēle tiem, kuru dvēseles nogalinājusi Eiropas pašsagrāve. Šeit pirmo reizi vienā kino darbā tiekas divas leģendāras agrīno šausmu filmu zvaigznes – Bēla Lugoši (Drakula, 1931) un Boriss Karlovs (Frankenšteins, 1931). Režisors Edgars Georgs Ulmers, mākslinieks un klasiskās mūzikas cienītājs, radījis vizuāli elegantu, sātaniska sadisma cauraustu briesmu stāstu, iedvesmojoties no Edgara Alana Po un okultista Alistera Kroulija.
Lēdijas Divainas (komisks transvestīts, sliktas gaumes kino ikona) aktieru trupa rīko publiskus bezmaksas priekšnesumus ar nosaukumu Perversiju kavalkāde, kas tiek pieteikti kā neķītrumā vispārākie un patiesākie šovi pasaulē. Fināls allaž viens – skatītājus aplaupa, bet aktieri notinas. Pats skandalozais režisors (Rozā flamingo, 1972) atzīst, ka šajā groteskajā stāstā par nodevību, atriebību, novirzēm, izvirtību, vardarbību un asinskāri aizgājis mazliet par tālu. Tolaik viņš izsmēja hipiju vērtības, tāpat kā pašlaik politkorektuma normas. Tikai skatītāja paša ziņā – riebumā novērsties, apbrīnot neparasto kino vai saskatīt šai filmā pravietisku vēsti par maniaku vairošanos pasaulē.
Draudzīgs milzis lūko palīdzēt, taču cilvēku bailes neļauj tiem saskatīt viņa labos darbus.
Brālim un māsai gadījies sastrīdēties, un nevar vēl zināt, kā viss beigtos, ja neiejauktos Ome.
Pilsētas puika atgriežas tālajos ziemeļos. Divpadsmit gadus vecais Nilass laimīgi dzīvo kopā ar tēvu Nīderlandē. Taču šovasar viņam jādodas uz Zviedrijas ziemeļiem, lai beidzot sastaptu savu sen nesatikto māti, kuru Nilass, kopš vecāku šķiršanās tikpat kā neatceras. Viņu gaida intriģējoša un emocionāla atkalredzēšanās, kā arī iepazīšanās – gan ar mātes jauno ģimeni, gan ziemeļu dabas varenumu. Sākotnēji svešādā vide Nīlasu biedē, taču, pārvarot bailes, šis ceļojums kļūst par neaizmirstamu piedzīvojumu!
