KIDS
WEEKEND

LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI

Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!

“Es vēlos radīt filmas, kas izraisa pozitīvu iekšējo krīzi. Filmas, kas ļauj patiesi sastapties ar sevi pašu.” A. Hodorovskis Turpinājums Alehandro Hodorovska – ne vien kinorežisora, bet arī rakstnieka, dzejnieka, mūziķa, psihoterapeita un garīgā skolotāja – autobiogrāfiskajam stāstam, kas aizsākās filmā Realitātes deja (2013). Neraugoties uz tēva sašutumu, pagājušā gadsimta 40. gados Hodorovskis pamet mājas, lai īstenotu sapni kļūt par dzejnieku. Viņš iepazīstas ar māksliniekiem, kas reiz kļūs par literatūras dižgariem. Ieslīguši poētisku eksperimentu pasaulē, viņi visi dzīvo tā, kā tikai retais jelkad atļāvies dzīvot: jutekliski, autentiski, brīvi un traki. Sirreālā vizuālajā valodā pasniegta oda skaistuma un iekšējās patiesības meklējumiem.

Skaista mīlestība no pirmā acu skatiena. Viņa ilgojas tikt prom no tēva mājām, viņš – atbrīvoties no mazvērtības sajūtas. Pēc daudziem gadiem abi nejauši satiekas opernamā… Dzīve kā rāms, smeldzīgs plūdums, kurā gluži nemanāmi krājas drupas. Aktrises un režisores Pernillas Augustes radošais mūžs savulaik cieši savijies ar lielajām kino personībām Ingmaru Bergmanu un Billi Augustu. Viņa izdzīvojusi lomas gan Čehova Trīs māsās, gan Šekspīra Hamletā, gan Ibsena Leļļu namā, gan… pat Zvaigžņu karu sāgā, tāpēc labi izprot Jalmāra Sēderberga 1912. gada romāna varoņus. Kaislību drāmā tiekas uzlecošā zvaigzne Kārina Franca Šērlofa un šovasar mūžībā aizgājušais Mīkaels Nīkvists.

Maģija, melnais humors un romantiska mīlestība. Tur gaudo vilkači un klejo ļaunie gari. Kāda pagāniska ciema iedzīvotāju galvenās raizes saistās ar izdzīvošanu aukstajā, tumšajā ziemā. Tā vārdā ir pieņemams it viss. Cilvēki zog cits no cita, no kungiem, no gariem, no velna un no Kristus. Zagšana nemitējas pat tad, ja škūņi jau plīst vai pušu. Zagšana kā ļaužu apmātība. Šeit savijušās igauņu tautas folklora un kristietības mitoloģija. Filmas centrālā tēma ir dvēseles pārdošana, dzīvošana bez dvēseles un ilgošanās pēc dvēseles. Kinodarba scenārijs balstīts latviešu lasītājiem labi pazīstamā igauņu autora Andrusa Kivirehka romānā Rijkuris jeb Novembris.

Pasaka pieaugušajiem. Mitoloģijā, kas saistās ar nārām, tās bieži vien ir ļaunas, plēsīgas un mežonīgas. Šajā filmā-mītā-mūziklā nāra ir rijīga, tomēr jūtīga būtne, kas, cenšoties pielāgoties cilvēku pasaulei, pazaudē savu identitāti. Disneja interpretācijas nav ņemtas vērā – gliemežvāku krūšturīšus viņas nevalkā, toties labprāt uzkostu cilvēku sirdis. Polija, pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi. Divas nāras izkāpj krastā un kļūst par dziedātājām naktsklubā. Viena no māsām iemīlas cilvēkā. Tas ir smags pārbaudījums abu attiecībām, jo mīlestība un izdzīvošana ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni…

Upes krastos iestājas rudens, dzīvnieciņi – lielāki un mazāki – gatavojas pārziemošanai.