KIDS
WEEKEND
LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI
Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!
Filma par vientuļu sievieti ar kamolu vēderā.
Kas cilvēkus mudina nogalināt? Ulriham Zeidlam allaž atrodas, ko ietriept sejā skatītājiem, lai tie nelolotu pārāk lielas ilūzijas par cēlo, krietno un skaisto cilvēka iedabā. Šoreiz runa par iecienīto trofeju tūrismu. Pat cilvēks ar visai mēreniem ienākumiem var atļauties medības Āfrikā. Daudz tādu no Rietumvalstīm, Krievijas un Ķīnas jau ieviesuši kā paradumu reizi vai pat vairākas reizes gadā celt pašapziņu, šaujot uz savvaļas dzīvniekiem un fotografējoties pie to līķiem. Režisors vēlējies parādīt, cik nožēlojami šis medības tiek rīkotas un kāds ir mednieku emocionālais stāvoklis, kad ļauta vaļa kaislei nogalināt…
Šķiet, ka Cveiga sašķeltās identitātes krāšņums ir radīts kino. Pasaule ir agonijā. Eiropā valda Hitlers, un Eiropas inteliģence bēg uz Ameriku. Austrijas rakstnieks Stefans Cveigs ir slavas virsotnē, bet arī viņš ir spiests doties svešumā. Viņš aizbrauc uz Ameriku, viesojas Ņujorkā, pēc tam Buenosairesā, Riodežaneiro, un beigu beigās ar savu jauno sievu apmetas Petropolē, Brazīlijā. No režīma cietušo literātu visur uzņem ar godu, ar cerībām uz viņu raugās citi disidenti, savukārt jaunais ģimenes mājoklis ir īsts paradīzes dārzs. Tomēr ebreju intelektuāli nomāc domas par dzimto Eiropu, kas deg Otrā pasaules kara ugunīs. Vai jaunais pasaules pilsonis un pacifists iegūs dvēseles mieru?
Odiseja cauri laikam un telpai, kas sākas uz režisora balkona. Gadu garš ceļojums – pilns ar absurdām, eksistenciālām, triviālām un sentimentālām domām, lai saprastu, vai iespējams aptvert… neko jau vairāk kā dzīves jēgu. Ūles Jēvera ģimenes adrese ir Brochmannsgate 12A, Oslo, Norvēģija, Eiropa, Zeme, Visums. Šī filma ir kā laika kapsula, kurā ievietota rietumeiropiešu ikdiena ar visiem svētkiem, atmiņām un fantāzijām, lielajiem un mazajiem jautājumiem. Tā aicina domāt par savu dzīvi un izvēlēm. Ko mūsdienās nozīmē būt cilvēciskam? Un kāpēc mēs labprātāk runājam paši ar sevi viedtālrunī, nekā sarunājamies ar svešniekiem darba burziņā?
Rauni Reposārelainens ir neuzveicams samurajs-alkoholiķis, kas sēj vien postu un bēdas savā apkārtnē Somijas rietumos. Ciema iedzīvotāji no viņa ļoti baidās. Tiek izplānota Rauni nogalināšana, bet viņš to bez pūlēm novērš… Kurs gan uzdrošinājies pret viņu vērsties? Tā sākas asiņains un absurds stāsts par samuraju dzīvi Pori piekrastē. Sekojot Alehandro Hodorovska, Emira Kusturicas un Pītera Grīneveja pēdās, šī ir sirreāla un vizuāli skaista traģikomēdija, kas radoši sajūdz somu un japāņu kultūras ar skaisto ziemeļu dabu.
Personisks stāsts, kas balstīts režisora atmiņās par uzaugšanu mazā zvejnieku ciematā. Divi pusaugu zēni piedzīvo vētrainu vasaru. Stāsts par draudzību, sevis pieņemšanu, spēku un ģimenes vērtību. Islandes ciemats ir kontrastu sastapšanās vieta, kur vasarās saule spīd bez atelpas, bet ziemās teju nemaz neuzaust. Vieta, kur tas pats, ko mīli un kas dāvā brīvību, arī savažo. Vieta, kur bērni iepazīst dzīvniekus un atklāj, ka daba un cilvēki var būt vienlaikus apbrīnojami skaisti un neiedomājami nežēlīgi.
Dienvidu sāmu joikas un asinis. Kas notiek, ja sarauj visas saites ar savu kultūru? Vai tiešām iespējams kļūt par kādu citu? 1930. gados Elli Marju ievietoja internātskolā, kur sāmiem tika ierādīta viņu vieta sabiedrībā, bērnus pētīja Valsts Rasu bioloģijas institūta zinātnieki un sarunāšanās dzimtajā valodā bija sodāma. Nu viņa jau kā sirmgalve, kas sevi dēvē par Kristīni, viesojas Lapzemē, svešādo tautiešu lokā… Filma ir režisores mīlestības apliecinājums aizgājušajiem un palikušajiem, ielūkošanās Zviedrijas vēstures tumšajās lappusēs. Iesaka
Kādu provinces pilsētu Lietuvā plosa 2008. gada ekonomiskā krīze. Vitasu atlaiž no darba fabrikā. Sievas mudināts, viņš nekavējoties sāk meklēt jaunu darbu, bet veiksme kavējas. Vitasam neizdodas arī frizieres Marijas savaldzināšana. Viņš metas trešajā izaicinājumā – kopā ar savu labāko draugu Petrasu cenšas atrast puisi, kas youtube vietnē publicējis video, kurā apgalvo, ka savā pilsētā ir redzējis Jēzu Kristu. Te nu liktenis uzsmaida. Režisora iecere bija uzņemt savu debijas darbu par vīru, kas mācās rīkoties kā atbildīgs pieaugušais.
Mūsdienu sabiedrības kaites Bulgārijā. Filmas tapšanu iedvesmojusi kāda publikācija presē, tikai šis kinostāsts sākas no vietas, kur beidzās raksts. Dzelzceļa darbinieks Petrovs uz sliedēm atrod miljons levu. Viņš nolemj visu šo naudu atdot policijai. Par cēlo rīcību valsts viņam svinīgi piešķir rokas pulksteni. Drīz vien tas diemžēl apstājas. Pa to laiku Transporta ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja ir pazaudējusi Petrova veco, tēva dāvāto pulksteni. Nu jāatgūst gan pulkstenis, gan pašcieņa
Drauga pierunāts, lietuviešu puisis Rokass dodas uz Ukrainu, lai nogādātu karadarbības zonā humanitāro palīdzību. Līdzi aizbrauc arī viņa draudzene Inga. Ceļš ieved drūmā, saltā postažā. Vienu no sastaptajām kara korespondentēm atveido franču dziedātāja, aktrise un foto modele Vanesa Paradī. Drīz situācija krasi saasinās, nākas paļauties vien uz saviem spēkiem. Šķērsojot Donbasa sniegotos plašumus, lai uzmeklētu pajumti un sabiedrotos, nākas iepazīt kara skarto cilvēku likteņus. Ceļotāji satuvinās, jo šajā pieredzē viņi sāk saprast dzīves un dzīvības vērtību…
Astoņdesmitie. Vasara. Itālija. Baseini. Intelektuāļi. “Es sev pajautāju, vai vēlos radīt kaut ko, kas būtu saruna starp stāstu, varoņiem un šo kino mediju, vai arī, lai kā varoņi, tā arī stāsts vienkārši plūstu. Tad es sev teicu: “Pakāpies atpakaļ! Vienkārši notici šiem cilvēkiem un šai videi.” Un izvēlējos veidot filmu bezrūpīgākajā un vienkāršākajā veidā, kādā spēju. Tā droši vien ir filma, kuru es vislielākajā mērā esmu veidojis ar mieru sirdī, ļoti tiešā veidā pielietojot savu moto – dzīvot ar īstenu joie de vivre sajūtu,” režisors Luka Gvadanjīno žurnālam Variety raksturo filmu, ko veidojis pēc Andrē Asimana romāna motīviem. Tā stāsta par neparasti dziļām jūtām, par pieaugšanu, par romantiku un romantismu, par aizspriedumiem un gluži pretēji – par brīvību no tiem.
Kazahstānā, Tjanšana kalnos, pie milzīgā ledāja Tujuksu 3500 m augstumā atrodas viena no vecākajām glacioloģijas stacijām, kurā jau trīsdesmit gadus dzīvo un strādā lietuviešu zinātniece – glacioloģe Aušra Revukaite. Meditatīvs stāsts par vientulību un dabas varenību skarbā, tomēr apburoši skaistā pasaulē.
Vai viss, ko klasesbiedri saka, ir patiesība? Šajā Lietuvas kinoklasikas filmā klasesbiedri ir deviņus gadus veco Ingu pasludinājuši par “skaistuma karalieni”, taču viņu attieksme krasi mainās, kad kāds zēns pasaka, ka viņa patiesībā esot neglīta. Bērni pat neapjauš, cik viņu teiktais Ingai ir sāpinošs, taču, lai situāciju vērstu par labu, pietiek ar mazumiņu – pāris labiem vārdiem.
