BEAST

AUSTRUMU JAUNIE SOLĪJUMI

Šogad pirmo reizi festivāls atļaujas uzsākt jaunu ceļojumu pa reģionu, kuru pasaule pieradusi saukt par “Austrumeiropu”. Festivāla kuratori vienlaikus centušies atbrīvoties no pasaulē jau tik daudz pārstrādātā stereotipa par šo jēdzienu un piešķirt tam plašāku dimensiju. Tās ir vien dažas filmas, taču katra no tām savā ziņā izaicina paskatīties uz pasauli citādi, izaicina paskatīties uz Eiropu citādi.

Ideja veidot šo filmu režisoram radās kādā saltā rītā Varšavā, kad viņu piemeklēja doma: “Sasodīts! Cik gan daudz laika man atlicis, lai uzņemtu filmu par to, kā ir būt jaunam? “ Viņš cer, ka šis kinodarbs parāda, kā jaunība visā savā dullajā krāšņumā var tikt pilnasinīgāk izdzīvota. Un arī to, kā to skaistāk atcerēties, kad pagājusi. Mākslas skolas audzēkņi Kristofers un Mihals dzīvo Varšavā. Pilsētā, kuras nemiers saistās ar traumatisko pagātni un spožo nākotni, kas nekādi nav sasniedzama. Ko nozīmētu būt patiesi nomodā pasaulē, kam tīk būt aizmigušai?

Mūsdienu sabiedrības kaites Bulgārijā. Filmas tapšanu iedvesmojusi kāda publikācija presē, tikai šis kinostāsts sākas no vietas, kur beidzās raksts.  Dzelzceļa darbinieks Petrovs uz sliedēm atrod miljons levu. Viņš nolemj visu šo naudu atdot policijai. Par cēlo rīcību valsts viņam svinīgi piešķir rokas pulksteni. Drīz vien tas diemžēl apstājas. Pa to laiku Transporta ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja ir pazaudējusi Petrova veco, tēva dāvāto pulksteni. Nu jāatgūst gan pulkstenis, gan pašcieņa

Pasaka pieaugušajiem. Mitoloģijā, kas saistās ar nārām, tās bieži vien ir ļaunas, plēsīgas un mežonīgas. Šajā filmā-mītā-mūziklā nāra ir rijīga, tomēr jūtīga būtne, kas, cenšoties pielāgoties cilvēku pasaulei, pazaudē savu identitāti. Disneja interpretācijas nav ņemtas vērā – gliemežvāku krūšturīšus viņas nevalkā, toties labprāt uzkostu cilvēku sirdis. Polija, pagājušā gadsimta astoņdesmitie gadi. Divas nāras izkāpj krastā un kļūst par dziedātājām naktsklubā. Viena no māsām iemīlas cilvēkā. Tas ir smags pārbaudījums abu attiecībām, jo mīlestība un izdzīvošana ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni…

Režisores un scenārija autores Virāgas Zomborāčas pirmā pilnmetrāžas spēlfilma ir iespaidīga komēdija – stāsts par tēva un dēla attiecībām. Mozus (Mārtons Kristofs) ir nesen atgriezies no uzturēšanās psihiatriskajā slimnīcā. Jau tā neklājas viegli, bet viņa tēvs-garīdznieks nu ir miris, un dēlam jāizprot, kas liedz nelaiķa spokam pamest laicīgo pasauli. Uzklausot profesionāla medija padomu, viņš sāk īstenot spoka atbrīvošanu. Tik neparastas sēras iespaido visu ģimeni. Būtisku pienesumu šai filmai sniedzis Gergeli Pohārnoks – Latvijas skatītājiem labi pazīstamā ungāru režisora Ģerģa Pālfi (Taksidermija, 2006) darbu pastāvīgais kinooperators.

Ungāru izcelsmes Slovākijas režisora debijas filma pilnmetrāžā stāsta par migrantu, slovāku vīru Agostonu, kas darba meklējumos nonācis Latvijā. Tik vien tiek, kā jūras sāļums un vēja brāzmas aiz apkakles. Šis ceļojums kļūst par viņa cīņu ar nepiepildīto dzīvi. Cits aiz cita rindojas absurdi notikumi, iepazīšanās un tikšanās ar seniem draugiem. Tomēr varonis nezaudē cerību nopelnīt, lai īstenotu savu sapni atklātā jūrā noķert lielo zivi. Viļņi veļas pār krasta smiltīm un lēnītēm atplūst…