RIGA IFF
FEATURE FILM
COMPETITION

RIGA IFF PILNMETRĀŽAS FILMU KONKURSA PROGRAMMA
FILMAS NO BALTIJAS JŪRAS REĢIONA
STARPTAUTISKA ŽŪRIJA

Ik gadu konkursam tiek izraudzīti 8-9 pilnmetrāžas darbi no Baltijas jūras reģiona. Riga IFF Balvai izvirzītos pretendentus vērtē starptautiska žūrija. Konkurss nenosaka ne žanra, ne stila ierobežojumus, tādēļ programmā var atrasties gan dokumentālais, gan spēles, gan animācijas, gan starpžanru kino. Aicinām uz ceļojumu, kurā pieredzēsiet pārsteidzošus atklājumus un negaidītus pavērsienus!

Futūristiskajā mīlas stāstā aplūkots narcisisma fenomens bohēmiskajās aprindās – divi savrupi mākslinieki rada pasauli, kurā viss var tikt konstruēts un kontrolēts. Viss, izņemot viņu pašu jūtas. Autsaideri modernā metropolē. Abi galvenie varoņi veido eksotisku un māksliniecisku subkultūru. Vai tā ir patiesa mīlestība? Iespējams, vien jūsma par paša atspulgu otrā. Kinodarba tapšanu iedvesmojusi divu Varšavas mākslinieku kopdzīve. Vojceks Bonkovskis ir viena no Polijas harismātiskākajām radošajām personībām, savukārt Zuzanna Bartošeka zīmē, raksta dzeju un neārstē autoimūnās saslimšanas, lai saglabātu savu neparasto izskatu. Filmā ietverta laikmetīgā mūzika, dzeja un māksla.

Izglābdams no izvarotāja, viņš kļūst par viņas mīļoto un sargeņģeli. Kad kopīgiem spēkiem nelietis nogalināts, abi patveras mežā, lai atrastos tālāk no mūsdienu pasaules apdraudējumiem un kārdinājumiem. Jāteic, arī tur noziegumu ķēde nepārtrūkst, un ienaidnieka parādīšanās sagrauj līdzsvaru jauniešu attiecībās. Emocionāls stāsts par kaislību, vardarbību un neiespējamību aizbēgt no sevis paša. Režisora Aleksandra Vartanova pilnmetrāžas debija Ložu kolekcionārs (2011) tika nodēvēta par Fransuā Trifo 400 sitienu (1959) pārcēlumu Krievijas estētikā, savukārt šī filma, kas arī uzņemta pēc Jurija Klavdijeva darbu motīviem, itin kā pareģojusi divu pusaudžu izraisītu traģēdiju Pleskavā.

Odiseja cauri laikam un telpai, kas sākas uz režisora balkona. Gadu garš ceļojums –  pilns ar absurdām, eksistenciālām, triviālām un sentimentālām domām, lai saprastu, vai iespējams aptvert… neko jau vairāk kā dzīves jēgu. Ūles Jēvera ģimenes adrese ir Brochmannsgate 12A, Oslo, Norvēģija, Eiropa, Zeme, Visums. Šī filma ir kā laika kapsula, kurā ievietota rietumeiropiešu ikdiena ar visiem svētkiem, atmiņām un fantāzijām, lielajiem un mazajiem jautājumiem. Tā aicina domāt par savu dzīvi un izvēlēm. Ko mūsdienās nozīmē būt cilvēciskam? Un kāpēc mēs labprātāk runājam paši ar sevi viedtālrunī, nekā sarunājamies ar svešniekiem darba burziņā?

Impresionistisks sirmgalves portrets. 1930. gadu Zviedrija, piespiedu darba nometne Sibīrijā un veco ļaužu pansionāts mūsdienu Austrumukrainā. Šīs filmas ietvarā pārvarēts attālums, kas jau sen šķir galveno varoni Lidu, viņas dēlu Arvīdu un māsu Mariju. Kinodarbs par laika ritējumu, kara nesto postu un kopienu, kurā vēl pārvalda senu un strauji izzūdošu zviedru valodas dialektu. Stāstījums par mīlestību pret ģimeni, kas dzīvo vien atmiņās. Režisori emocionāli piesaistījis Lidas liktenis, attiecības un poētiskums, ar kādu viņa stāsta par savu dzīvi, iepretī drūmajai videi, tās vēsturei un pašreizējai politiskajai situācijai.

60 gadus vecā Pia. Viņai nav konkrētas diagnozes, nav neviena tuva cilvēka, kas par viņu parūpētos, izņemot 84 gadus veco māti, nav reālistiskas izpratnes par sevi un apkārtējo pasauli. Viņai ir garīgās attīstības traucējumi, kvēlas ilgas pēc mīļotā, bailes par savu nākotni un zoss Lola, ko maigi lolot. Pia mēdz doties ilgās pastaigās, bet viņas māti pa to laiku māc bailes un vientulība. Lēni, lēni dienas nāk un iet… Jaunzēlandē dzimušā režisora radīts stāsts, kas balstīts patiesos likteņos, notikumos un iesaistīto savstarpējās attiecībās. Pia un viņas māte atveido pašas sevi. Filmas veidotāji šo darbu nodēvējuši par cilvēka dzīves adaptāciju.

Plašo Somijas arhipelāgu veido tūkstošiem klinšainu salu. Filma iepazīstina ar pieciem saliniekiem, kuru stāstījumi atsedz tik atšķirīgas arhipelāga un tā iedzīvotāju rakstura un pasaules uztveres šķautnes, ka vedina domāt arī par cilvēku kā savrupu salu. Viena no viņiem ir Helbe – somiete, kas dzīvo uz mazas saliņas. Viņa darina skaistus baltus tērpus, ko uzvilkt pēdējā gaitā, un dēvē tos par drānām paradīzei. Elpu aizraujoši dabasskati un neparasts laika ritējums. Šī ir poētiska eseja par dzīvi, nāvi un agro kartupelīšu garšu.

Rauni Reposārelainens ir neuzveicams samurajs-alkoholiķis, kas sēj vien postu un bēdas savā apkārtnē Somijas rietumos. Ciema iedzīvotāji no viņa ļoti baidās. Tiek izplānota Rauni nogalināšana, bet viņš to bez pūlēm novērš… Kurs gan uzdrošinājies pret viņu vērsties? Tā sākas asiņains un absurds stāsts par samuraju dzīvi Pori piekrastē. Sekojot Alehandro Hodorovska, Emira Kusturicas un Pītera Grīneveja pēdās, šī ir sirreāla un vizuāli skaista traģikomēdija, kas radoši sajūdz somu un japāņu kultūras ar skaisto ziemeļu dabu.

Buržuāzijas aprindu kurts atzīstas, kā no ambicioza, bet neatzīta kinorežisora pārtapis četrkājainā radījumā. Nespēdams piesaistīt finansējumu, viņš bijis spiests kļūt par sezonas strādnieku. Jaunai kanādietei Kamillai gan iestāstījis, ka veic izpēti komunisma ideoloģijā sakņotai pasaku filmai. Pat galveno lomu piedāvājis. Abi nonākuši idilliskā ābeļdārzā, kur notikusi šaušalīga ābolu vācēju izkalpināšana. Kamilla ir patiesi aizrāvusies ar izpēti, toties viņam kļuvis arvien grūtāk izlikties par to, kas nav… Vēl arī ceļā nostājies kāds paraugstrādnieks un mēms mūks ar maģiskām spējām. Kā gadījies, kā ne – ābeļdārza īpašnieks ticis nogalināts, un zvirbuļi kokos izkaldinājuši negaidītu plānu….

Maģija, melnais humors un romantiska mīlestība. Tur gaudo vilkači un klejo ļaunie gari. Kāda pagāniska ciema iedzīvotāju galvenās raizes saistās ar izdzīvošanu aukstajā, tumšajā ziemā. Tā vārdā ir pieņemams it viss. Cilvēki zog cits no cita, no kungiem, no gariem, no velna un no Kristus. Zagšana nemitējas pat tad, ja škūņi jau plīst vai pušu. Zagšana kā ļaužu apmātība. Šeit savijušās igauņu tautas folklora un kristietības mitoloģija. Filmas centrālā tēma ir dvēseles pārdošana, dzīvošana bez dvēseles un ilgošanās pēc dvēseles. Kinodarba scenārijs balstīts latviešu lasītājiem labi pazīstamā igauņu autora Andrusa Kivirehka romānā Rijkuris jeb Novembris.

Filmu cikls par trīs izcilām Latvijas teātra personībām – režisoriem Oļģertu Kroderu (“Piektais Hamlets” (2007), Māru Ķimeli (“Māra” (2014) un jaunāko – par scenogrāfu Andri Freibergu – pēta to, kā vientulība, mīlestība un nāve savij kā ciešā bizē filmas varoņu dzīves un mākslas darbus. Filmā savu pašportretu Andris Freibergs rada uz skatuves kā izrādes “Andris Freibergs” scenogrāfiju. “Pasaka par tukšo telpu” tapusi VFS FILMS paspārnē.