KIDS
WEEKEND
LIELISKS KINO VISAI ĢIMENEI
Esam pārliecināti, ka skaistajā un bagātajā kino pasaulē vērts iemīlēties jau no bērnības. Lai sekmētu šo procesu un palīdzētu tajā orientēties, veltām veselu nedēļas nogali visai ģimenei domātām filmām un dažnedažādām aktivitātēm. Divas aizraujošas dienas skolēniem, pirmsskolniekiem un viņu tuviniekiem!
Neaptverams sarūgtinājums. Suņuka vietā viņa dzimšanas dienā saņem tēvu…
“Es vēlos radīt filmas, kas izraisa pozitīvu iekšējo krīzi. Filmas, kas ļauj patiesi sastapties ar sevi pašu.” A. Hodorovskis Turpinājums Alehandro Hodorovska – ne vien kinorežisora, bet arī rakstnieka, dzejnieka, mūziķa, psihoterapeita un garīgā skolotāja – autobiogrāfiskajam stāstam, kas aizsākās filmā Realitātes deja (2013). Neraugoties uz tēva sašutumu, pagājušā gadsimta 40. gados Hodorovskis pamet mājas, lai īstenotu sapni kļūt par dzejnieku. Viņš iepazīstas ar māksliniekiem, kas reiz kļūs par literatūras dižgariem. Ieslīguši poētisku eksperimentu pasaulē, viņi visi dzīvo tā, kā tikai retais jelkad atļāvies dzīvot: jutekliski, autentiski, brīvi un traki. Sirreālā vizuālajā valodā pasniegta oda skaistuma un iekšējās patiesības meklējumiem.
Plastikas ķirurgs Žensjē dara visu, kas viņa spēkos, lai mīļotā meita atgūtu paša izraisītā autoavārijā sakropļotās sejas agrāko izskatu. Ādas pārstādīšanas operācijām nepieciešami upuri… Vizuāli skaists un stindzinoši bezkaislīgs atgādinājums, ka nežēlība un zvēriskums ir cilvēka dabā – tajā nav nekā ārkārtēja, ja vien pārņēmis izmisums. Šīs poētiskās šausmu filmas, kurā skan Morisa Žāra mūzika, pirmie skatītāji Parīzē krituši gar zemi kā mušas. Filma, kas citēta un interpretēta daudzos kino darbos. Tieši no tās Billijs Aidols pasmēlās ideju dziesmai Eyes Without Face. Savukārt filmas režisora dzīves dižākais veikums ir Francijas sinematēkas dibināšana kopā ar leģendāro Anrī Langluā.
Astoņdesmito gadu otrajā pusē pasauli elektrizēja ne vien Aukstā kara spriedze, ne vien Berlīnes mūra krišana, bet arī kaut kas jauns un satraucošs, kas veidojās Rietumos plaukstošajai elektroniskās deju mūzikas kultūrai satiekot aiz “dzelzs priekškara” mītošo avangardu. Šķiet gandrīz vai neticami, ka kultūras apvērsuma, kuru toreiz Latvija piedzīvoja, arhitekts lielā mērā ir viens cilvēks – Indulis Bilzēns. Neticami arī, ka šis stāsts līdz šim nav ticis dokumentālistu izgaismots.
